Jāatzīst, ka scenogrāfija bija ļoti švaka, un skatuves iekārtojums - nepareizs, kas noveda pie domas, ka aktieriem/dziedātājiem pietrūkst vietas, kur izpausties.
Aktieri bija lieliski, ar labām, balsīm, nostrādātām kustībām, bet sliktu dikciju, kas neļāva saprast visu tekstu, kas tika izdziedāts. Nē, tomēr es nevainoju dikciju, bet gan skaņu režisoru, jo aktieriem/dziedātājiem ar dikciju taču vajadzētu visam būt kārtībā, ja jau viņi dzied uz skatuves (ko nevarētu attiecināt uz latviešu popmūzikas mākslinieci Jenny May), tāpēc par šo nesadzirdēto tekstu vainoju nepareizi saslēgtus vadus vai neprofesionālismu savā jomā, režisora kungs.
Arī mūzikas grupa dažbrīd spēlēja skaļāk par dziedātājiem, un radās sajūta, ka esmu pagājušā gadsimta rokkoncertā.
Jāņa Lūsena mūzika sākumā man nešķita ļoti laba, bet mūzikla otrajā daļā, kad sāka atkārtoties, un likās pazīstami daži melodiju akordi, manas smadzenes, kas atbild par mūzikas gaumi to pieņēma par gandrīz labu esam. Bet varēja būt labāk.
Kopumā ļoti labi izstāstīts stāsts par Zigfrīdu Annu un viņa dzīves gaitām, kā arī skaisti izspēlēts, kāpēc vīrietim ir vārds Anna un kā šis vārds viņam seko visu dzīvi, kā arī traģiskās beigas bija kā punkts uz i dramaturģiskam mūziklam.
