Atzīstoties, ka neesmu liela Dailes teātra piekritēja, patiesībā nopirku biļetes uz izrādi "Slazdā" intereses pēc - paskatīties, vai mazajā zālē iestudē labākas izrādes kā lielajā. Un, patiesībā, mans minējums piepildījās, šī izrāde būtiski maina manas domas par Dailes teātri.
Izrādē "Slazdā" spēlē vieni no labākajiem latviešu aktieriem - Žagars! (sen par viņu nebiju neko dzirdējusi), kā arī Skrastiņš, par kuru uz lielās skatuves neesmu tajās labākajās domās, tad šoreiz mazajā zālē viņš atklāja man savu jauno seju, un beidzot nācās piekrist vairākumam un novērtēt viņa darbu kā teicamu.
Visa izrādes noskaņa mainījās tad, kad uz skatuves parādījās Vita Vārpiņa. Valērijas tēls tiks izspēlēts lieliski, kas saturēja kopā visu aktieru sauju.
Sižets bija tāds, kādu Makfērsons 97. gadā uzrakstījis, kur tēli izstāsta katrs savu stāstu, citam tas ir jautrāks, citam spoku stāsts, bet citam pavisam bēdīgs un traģisks. Bet visa šī izrāde bija ar tādu kā viegluma sajūtu, jo tas viss norisinājās mazā, neapmeklētā īru bārā, un iedzeršanas stāsti jau vienmēr saistās ar ko komisku.
Kopumā interesanta izrāde, galvenokārt pateicoties labiem aktieriem.
