24. septembrī devos uz Nacionālā teātra aktieru zāli, lai noskatītos izrādi "Zudušo laiku citējot". Zināju tikai to, ka tajā būs film noir pazīmes un 40.-50. gadu kino estētika.
Izrāde sākās ar galvenā varoņa Dika Stīvena domām, kas skanēja fonogrammā, kas tikko atnākušai, nepieradušai ausij likās daudz par skaļu, un salīdzinot ar aktieru balsīm arī bija skaļāk, kā nepieciešams.
Bet jāsaka godīgi, jau ar pirmajiem teikumiem izrāde aizrāva. Sižets bija ļoti saistošs un aktieru teksti ritēja kā pasakaini skaistas pērles, neatstājot skatītāju vienaldzīgu. Aktieru darbs bija izcils, un šeit es īpaši gribu paslavēt aktrises Džildas Raitas atveidotāju - Līgu Zeļģi un Agneses atveidotāju - Zani Dombrovsku. Biju ļoti patīkami pārsteigta par abu sieviešu izsmalcināto aktierspēli un vieglo tēlojumu.
Interesanta un neredzēta bija arī scenogrāfija, pat pelēkais greipfrūts likās tik ļoti ikdienišķs un iederējās visā izrādes noskaņā. Ļoti atbilstoši bija aktieru tērpi, matu sakārtojums un grims, kas ne vienu brīdi neļāva aizdomāties, ka esam 2013. gadā.
Visa izrāde bija ļoti ieturēta, aktieri bija savas profesionalitātes augšgalā un izrādes pēcgarša jūtama vēl šodien.
Iesaku noskatīties šo izrādi visiem, kuriem ir tuva kino estētika, kā arī tiem, kuriem patīk skatīties labas izrādes.
Foto: publicitātes foto