Nevaru noklusēt ziņu, ka esmu piedalījusies savās pirmajās orientēšanās sacensībās. Neskatoties uz briesmīgajiem laikapstākļiem, kuri krasi mainījās uz gandrīz vētru tieši pirms starta, skriet sprintu pa pilsētu man patika. Skrienot Valkā un Valgā, un šķērsojot robežu vairākas reizes bez pases bija jautri. Vēl jautrāk stāvēt centrā pie RIMI, un kartē neredzēt, kur atrodos. Mans mīļākais kontrolpunkts - pirmais, kas prasīja salīdzinoši ilgu laiku - aiz toletes būtiņas. Nopriecājos, ka nebija ielikts iekšā.
Bet labi, tiku pat uz pjedestāla.
