Bija tāds brīdis, kad uz mana datora ekrāna klavieres spēlēja mūziķis Dustin O'Halloran, kura mūzikā iemīlējos pēc filmas "Like Crazy" noskatīšanās. Ja senajā, 2012. gada ierakstā rakstīju par Figurine mūziku, ko vari pārlasīt šeit, un to, ka filma bija labākā no pēdējā laikā redzētajām, tad šobrīd varu teikt to pašu. Nu jau atkal Dustin O'Halloran ir sakomponējis brīnišķīgas skaņas uz klavierēm ne cik vairs jaunai, bet pagājušā gada garām palaistajai filmai "Breathe In". Tas pats "Like Crazy" filmas režisors Drake Doremus jau atkal ir uzrakstījis aizraujošu stāstu un izveidojis filmu, kas rada emocionālu siltumu. Un vēlmi atkal piesēsties pie klavierēm vai aizbraukt uz Dustin O'Halloran koncertu.
Arī šajā filmā režisors par galveno aktrisi ir izvēlējies apburošo Felicity Jones, bet tas, kas liek filmā vizuāli iemīlēties, ir neatvairāmais Guy Pearce (man ir aizdomas, ka pie visa vainīga ir tā bārda).
Ja filmas "Like Crazy" punkts uz i bija Jennifer Lawrence piedalīšanās, tad šajā tas noteikti ir Guy Pearce, kas ļauj filmai iekļūt manā mīļāko filmu sarakstā. "Like Crazy" sanāca noskatīties, manuprāt, četras reizes, un šķiet, ka ar šo filmu būs līdzīgi. Gribētos teikt, par režisoru Doremus "that we are bounding", jo viss, ko vēlos redzēt, es redzu viņa filmās tieši tādās krāsās, leņķos, noskaņās un sajūtās.
